Jaunumi

Vai finanšu pratība nozīmē tikai prasmi skaitīt naudu un plānot ģimenes budžetu? Nebūt ne! Tā ir arī spēja pieņemt pārdomātus lēmumus, izmantot vietējos resursus, samazināt nevajadzīgus izdevumus un saskatīt iespējas papildu ienākumiem. Par to 29. oktobrī Atašienē diskutēja biedrības “Lauku partnerība Sēlija” organizētās finanšu pratības nodarbības “Nauda laukos” dalībnieki.

Nodarbība norisinājās Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Mūžizglītība” ietvaros, apvienojot praktiskas sarunas par ģimenes finanšu pārvaldību ar neparastu un iedvesmojošu tējas sajūtu rituālu.

Vai nauda aug pļavā?

Šāds jautājums varētu šķist neparasts, taču laukos mums apkārt ir daudz vērtīgu resursu, kurus ikdienas steigā bieži vien pat nepamanām. Nodarbības dalībniekiem bija iespēja piedalīties īpašā tējas sajūtu rituālā kopā ar Madaru no “Meadow House”. Caur pieskārieniem, aromātiem, ūdens plūdumu un garšas niansēm dalībnieki iepazina tēju no pavisam cita skatpunkta.

Tā nebija tikai tējas baudīšana. Tas bija stāsts par to, kā no dabā sastopamiem augiem, zināšanām, radošuma un pārdomāta piedāvājuma iespējams radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību. Nodarbības noslēgumā katrs dalībnieks varēja izveidot savu personīgo miera tējas maisījumu no Meadow House pļavas ziediem un augiem.

Šī pieredze rosināja aizdomāties – vērtība ne vienmēr slēpjas dārgās iekārtās vai lielos ieguldījumos. Dažkārt tā sākas ar spēju ieraudzīt īpašo tajā, kas mums jau ir. Lauku vide, ainava, ārstniecības augi, vietējās tradīcijas, amatniecības prasmes un cilvēku zināšanas var kļūt par pamatu nelielai saimnieciskajai darbībai. Tās var būt radošās darbnīcas, dabas izziņas nodarbības, vietējo produktu gatavošana, tūrisma piedāvājumi vai citas aktivitātes, kas ļauj gūt papildu ienākumus. Protams, lai aizraušanos pārvērstu uzņēmējdarbībā, nepieciešams izvērtēt izmaksas, pieprasījumu, produkta drošumu un normatīvo aktu prasības. Taču pirmais solis vienmēr ir ideja un vēlme darboties.

Finanšu pratība sākas ar ikdienas izvēlēm

Tikšanās laikā daudz tika runāts arī par ģimenes budžeta plānošanu un pārdomātu iepirkšanos. Dalībnieki diskutēja par to, cik bieži ikdienā naudu iztērējam nepamanot – spontānos pirkumos, nevajadzīgos braucienos uz lielveikaliem vai iegādājoties produktus, kurus vēlāk neizmantojam. Viens no vienkāršākajiem, bet efektīvākajiem ieteikumiem ir uz veikalu doties ar iepriekš sagatavotu iepirkumu sarakstu. Tas palīdz iegādāties patiešām nepieciešamo, izvairīties no impulsīviem pirkumiem un samazināt pārtikas izšķērdēšanu.

Tāpat svarīgi pirms iepirkšanās pārskatīt mājās esošos pārtikas krājumus un plānot maltītes vairākām dienām uz priekšu. Šādi iespējams ne tikai ietaupīt naudu, bet arī lietderīgāk izmantot iegādātos produktus. Gudra saimniekošana nenozīmē atteikšanos no visa patīkamā. Tā nozīmē apzināties, kam tērējam savu naudu un vai katrs pirkums patiešām ir nepieciešams.

Pirkt no vietējā ražotāja – ieguvums gan ģimenei, gan kopienai

Īpaša uzmanība tika pievērsta iespējām iegādāties pārtikas produktus tieši no vietējiem lauksaimniekiem un mājražotājiem. Laukos nereti tepat kaimiņos tiek audzēti kartupeļi, burkāni un citi dārzeņi, ražoti piena produkti vai iegūtas olas. Tomēr iedzīvotāji ne vienmēr zina, kur un kā šos produktus iespējams iegādāties.

Viens no nodarbībā apspriestajiem priekšlikumiem bija veidot vietējās WhatsApp saziņas grupas, kurās lauksaimnieki un mājražotāji varētu informēt par pieejamo produkciju, bet pircēji – par savām vajadzībām. Šāda sadarbība varētu palīdzēt samazināt starpniecības izmaksas, atvieglot produktu iegādi un nodrošināt vietējiem ražotājiem stabilāku noieta tirgu. Iegādājoties pārtiku tieši no ražotāja, pircējam ir iespēja uzzināt vairāk par produkta izcelsmi, savukārt samaksātā nauda paliek vietējā ekonomikā. Tas ir īpaši svarīgi lauku teritorijās, kur katrs nelielais uzņēmums un saimniecība palīdz uzturēt ekonomisko aktivitāti un darba iespējas.

Vai tālāks lielveikals vienmēr nozīmē lētāku iepirkšanos?

Vēl viens interesants sarunu temats bija iepirkšanās paradumi un transporta izmaksas. Nereti dodamies uz lielveikalu pilsētā, jo šķiet, ka tur produkti ir lētāki. Taču, salīdzinot cenas, ne vienmēr ņemam vērā degvielas izmaksas, automašīnas nolietojumu un ceļā patērēto laiku.

Piemēram, ja, dodoties uz tālāku veikalu, precēm izdodas ietaupīt piecus eiro, bet brauciena izmaksas ir astoņi eiro, kopējais ģimenes budžeta ieguvums pārvēršas zaudējumā. Tāpēc nodarbībā tika uzsvērts, ka ir vērts izvērtēt iespēju ikdienā nepieciešamās preces iegādāties tuvākajā vietējā veikalā, īpaši tad, ja tādējādi iespējams izvairīties no atsevišķa brauciena. Protams, katrā situācijā jāvērtē kopējās izmaksas, nevis tikai attālums vai atsevišķu preču cena. Turklāt, samazinot nevajadzīgus braucienus ar automašīnu, iespējams mazināt arī degvielas patēriņu un transporta radīto vides piesārņojumu. Tādējādi pārdomāti finanšu lēmumi vienlaikus var būt arī videi draudzīgi lēmumi.

Lauku bagātība ir arī zināšanas un sadarbība

Nodarbība “Nauda laukos” apliecināja, ka finanšu pratība ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas paradumiem, attieksmi pret resursiem un spēju sadarboties. Laukos ir daudz iespēju, kuras iespējams attīstīt ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem. Taču būtiska nozīme ir zināšanām – kā aprēķināt izmaksas, noteikt sava darba vērtību, atrast pircējus, plānot ienākumus un izvairīties no nepārdomātiem tēriņiem.

Tikpat svarīga ir sadarbība. Kaimiņu savstarpēja informācijas apmaiņa, kopīgi pirkumi, vietējo ražotāju atbalstīšana un dalīšanās pieredzē var dot reālu ekonomisku ieguvumu visai kopienai. Biedrības “Lauku partnerība Sēlija” īstenotā projekta “Mūžizglītība” viens no uzdevumiem ir veicināt šādu praktisku zināšanu pieejamību Jēkabpils novada lauku iedzīvotājiem, palīdzot viņiem pieņemt pārdomātus lēmumus, attīstīt savas prasmes un saskatīt jaunas iespējas tepat savā dzīvesvietā.

No tējas tases līdz jaunām idejām

Šī tikšanās bija neparasta ar to, ka sarunas par naudu un saimniekošanu notika mierpilnā, radošā atmosfērā. Tējas rituāls ļāva uz brīdi apstāties, pievērst uzmanību sajūtām un paskatīties uz ikdienā ierastām lietām no cita skatupunkta. Tas arī atgādināja, ka labklājību neveido tikai naudas daudzums. To veido arī prasme gudri saimniekot, izmantot savus resursus, novērtēt apkārtējo vidi un atrast līdzsvaru starp darbu, ienākumiem un dzīves kvalitāti.

Sirsnīgs paldies Madarai no “Meadow House” par īpašo tējas sajūtu pieredzi, dalīšanos zināšanās un iedvesmu paskatīties uz dabas resursiem kā iespējamu pamatu jaunām uzņēmējdarbības idejām! Paldies visiem dalībniekiem par aktīvajām sarunām, jautājumiem un dalīšanos savā pieredzē! Tikšanās noslēgumā palika būtiska atziņa: lai dzīvotu labāk, ne vienmēr ir nepieciešams vairāk nopelnīt. Dažkārt tikpat svarīgi ir iemācīties gudrāk izmantot to, kas mums jau ir. Un laukos mums ir daudz vērtību – zeme, daba, zināšanas, tradīcijas un, pats galvenais, cilvēki, kuri gatavi darboties un sadarboties. Finanšu pratības nodarbība “Nauda laukos” notika 2026. gada 29. oktobrī Atašienē, biedrības “Lauku partnerība Sēlija” īstenotā projekta “Mūžizglītība” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.

Biedrība “Lauku partnerība Sēlija”