Cik ilgi ‘’mēs’’ un ‘’viņi’’?
Biedrības” Lauku partnerība Sēlija” pārstāvji pirmo reizi piedalījās Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā “Kopīgas vērtības, kopīga valsts”, kas tika organizēts jau astoņpadsmito reizi. Foruma iecere bija: cieņpilna Saeimas un pilsoniskās sabiedrības saruna par to, kas mūsu sadarbībā strādā, kas nestrādā, un par vērtībām, kas mūs vieno.
Pasākumu vadīja Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa. Atklājot pasākumu, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa sacīja, ka latvieši ir darītāji un ar padarīto nelielās. Viņas uzsvēra, ka visi esam Latvijas pilsoņi, lai cieņpilni komunicētu un skatītos vienā virzienā. Savukārt, Sabīne Sīle no Latvijas Pilsoniskās alianses izteica domu, ka vispirms katram jānotic, ka var būt labāk, bet tikai apvienojot spēkus var labāk tikt galā ar grūtībām un izaicinājumiem. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Toms Ķikusts priekšlasījumā stāstīja, ka ap 1900. gadu Latvijas teritorijā pirms valsts veidošanas bija ļoti daudz biedrību it sevišķi Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. Biedrību un kooperatīvu skaits gadsimta sākumā sasniedza 2800, bet 1920.-30. gadu mijā pēc Latvijas valsts nodibināšanas to skaits jau sasniedza 5800. No 39 Latvijas valsts dibinātājiem visi darbojās kādā biedrībā. Pēc 1934. gada 15. maija tika likvidētas 113 valstij kaitīgas biedrības, bet 54 biedrībās tika iecelta jauna vadība. Krievijas okupācijas laikā Latvijā biedrības nedarbojās. Mūsdienās Latvijā darbojas ap 26000 biedrību. Muzeja direktors sacīja, ka biedrības vieno piederības sajūta un kopīgo vērtību meklējumi.
Tad visi foruma dalībnieki sadalījās diskusiju grupās, uz kurām iepriekš katrs varēja pieteikties. 1.grupa diskutēja par tematu -likumdevēja un pilsoniskās sabiedrības vērtības: par ko varam vienoties, un kad nevaram vienoties. Otra grupa meklēja risinājumu sadarbības jomā- savstarpēja solidaritāte un stipras kopienas-valsts drošības pamats. Taču trešā grupa iedziļinājās jautājumā : sabiedrības līdzdalība un iesaiste- kā no domāšanas modeļa “ mēs – viņi” atgriezties pie modeļa “mēs”. Diskusijām atvēlētais laiks pagāja ļoti ātri un katras grupas pārstāvji informēja par idejām, kuras būtu jāņem vērā abām pusēm, lai sadarbība starp Saeimu un sabiedrību uzlabotos. Tika izvirzīti astoņi priekšlikumi bet ar balsošanu par svarīgākajiem tika atzīti: deputātu regulāras tikšanās ar sabiedrību. Kā otru svarīgāko dalībnieki atzina ilgtermiņa finansējuma pieejamību biedrībām, bet trešā nozīmīgākā doma bija - Saeimas komisiju darba atvērtība. Grupu darbā piedalījās arī Saeimas deputāti, Valsts kancelejas un ministriju pārstāvji. Sarunas bija ļoti atklātas, bet ar domu, ka mēs neesam ienaidnieki, un būtiskākais ir iemācīties sadzirdēt un izmantot piedāvātās idejas, lai lēmējvara skatītos tajā pašā virzienā kā Latvijas parastais iedzīvotājs. Cik ilgi vēl “mēs” un “viņi”? Rudenī katram no mums būs iespēja vērtēt tagadējo deputātu darbus un izvēlēties. Katrai balsij ir nozīme, arī jūsējai. Lauku partnerība Sēlija dibināja kontaktus ar dažādu biedrību pārstāvjiem un pārrunāja sadarbības virzienus.
Biedrība “Lauku partnerība Sēlija”
