Jaunumi

Biedrības "Lauku partnerība Sēlija" padome sēdē 2021.gada 27.septembrī  tika pieņemts lēmums Valsts heraldikas komisijā iesniegt priekšlikumu, ka Sēlijas ģerbonī varētu tikt attēlots briedis. Pirms tam arī biedrības “Lauku partnerība Sēlija” biedri tika uzaicināti iesniegt savus priekšlikumus.

Kvalitatīvu un vēsturiski pamatotu ģerboņa aprakstu izveidoja Neretas bijušai novada vadītājs, vēsturnieks Arvīds Kviesis, kurš kā vienīgo pieņemamo Sēlijas ģerboņa variantu no vēsturiskā un heraldikas noteikuma viedokļa ieteica izvēlēties briedi. Īss izraksts no viņa publikācijas reģionālajos laikrakstos "Brīvā Daugava", "Staburags” un "Ilūkstes novada vēstis": "Brieža tēls atbilst kultūrvēsturisko novadu ģerboņa izstrādes principiem un stratēģijai. Kā redzam no īsa ieskata mūsu heraldikas vēsturē, (apraksts publicēts minētajos preses izdevumos un šeit), tad šis simbols ir saistīts ar mūsu zemē pastāvējušajiem vēsturiski valstiskajiem veidojumiem. Līdz ar to Sēlijas kultūrvēsturiskā novada ģerbonis ar brieža tēlu varētu būt viens no variantiem, kas iekļautos kultūrvēsturisko novadu kopējā heraldiskās valodas sistēmā.

Pēdējos gados mums staltbriežu populācija palielinās. Staltbriežu briedis ir visai izplatīta suga Sēlijā, tādēļ arī, raugoties no šī aspekta, tas iederēsies kā simbols kultūrvēsturiskā novada ģerbonī.

Esam pateicīgi biedrībai "Lauku partnerība Sēlija", kura mūsu ierosinājumu par Sēlijas kultūrvēsturiskā novada ģerboņa izveidi atbalstīja un iesniedza priekšlikumu Valsts heraldiskas komisijā ar šādu aprakstu: sarkanā laukā pretēji pagriezts ejošs sudraba briedis. Sarkanais fons un sudraba briedis simbolizē Sēlijas krāsas."

Priekšlikumu biedrība “Lauku partnerība Sēlija" iesniedza kopīgi ar padomes locekli Irēnu Sproģi. Viņai vietējā sabiedrībā cienījams cilvēks un ilggadīgs mednieks un medību kolektīva vadītājs, medību vēstures faktu zinātājs no Salas novada Mārtiņš Akmentiņš stāstīja: "Briedim ir ļoti gracioza gaita, galvu tur augšā, stalti izslietu, ragi sazaroti, un var veidoties pat 20 žuburu. Riesta laikā briežu bullis atmet galvu atpakaļ, skaļi bauro un ar ragiem var aizsniegt pat dibengalu. Briedim ir labāk attīstīta dzirde, oža un redze nekā alnim. Briedis ir graciozs ar staltu stāju."

No Valsts heraldikas komisijas mūsu biedrības pārstāvji saņēma ielūgumus uz Sēlijas ģerboņa prezentācijas pasākumu 31.maijā Ilūkstē, kur piedalījās padomes priekšsēdētāja Kristīne Rubina-Apinīte, Arvīds Kviesis un Irēna Sproģe. Pasākumu vadīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis un Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvos jautājumos Ramona Umblija. Pasākumu atklāja Augšdaugavas novada vadītājs Arvīds Kucins, kurš uzsvēra, ka pret ģerboņiem cilvēki izjūt cieņu, bet A.Teikmanis informēja, ka Sēlijai jau faktiski ir savs karogs, kas tuvākajā laikā tiks oficiāli apstiprināts.

Savukārt, Latvijas universitātes pārstāvis A.Vijups atsūtītajā vēstījumā atzīmēja, ka Sēlija cieņpilni ienāk pārējo vēsturisko zemju saimē. Vēsturiskā identitāte ir spēcīgs salikums, tāpēc vajag briedumu un attieksmi to pieņemt. Tā ir attieksme pret Sēlijas vēsturi kā daļu no kopīgā. Ir ļoti svarīgi atribūti, tas ir, heraldika. Tā ir smalka valoda, kas veidojusies viduslaikos un kuru izmantoja galmos. Veidojās politiskā vara un atsevišķas teritorijas ko apdzīvoja sēļi. 1219.gadā tika dibināta Sēlijas bīskapija, kas bija administratīvais un saimnieciskais centrs ar savu zīmogu, bet 1237.gadā tās robežas tika paplašinātas, mūsdienu izpratnē tika veikta reforma, un izveidota Sēlijas - Zemgales bīskapija. Tāpēc mūsu ieskatā ģerboņa prezentācijas pasākumu būtu bijis korekti rīkot Sēlpils tautas namā un pie reizes aplūkot  Zvejnieklīci, kur 1621.gada 25.jūnijā netālu no Sēļu pils tika nodibināta pilsēta, jo hercogs Frīdrihs apstiprināja savu kārtības rulli, jeb piešķīra pilsētas tiesības, ienākt Sēlpils dabas baznīcā, palūkoties uz Sēlijas pakalniem no Taborkana torņa u.c.

Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs atzina, ka viņa vadītajai komisijai šis ir pirmais gadījums, kad jāpiedalās valsts simbola veidošanā un paziņoja, ka komisija ir izvēlējusies Sēlijas ģerbonī attēlot staltbriedi, kas labi iekļaujas kopīgajā vēsturisko zemju ģerboņu saimē, bet ir atšķirīgs no citiem. Ģerboņa mākslinieks ir Edgars Sims, kuram jau ir pieredze šādā darbā, bet uz Sēlijas pakalnu fona novietotajam ģerbonim izvēlējās pierakstīt tekstu "Ar augsti paceltu galvu", kas izsaka ne vien staltbrieža, bet arī sēļu būtību. Katrs pasākuma dalībnieks saņēma mākslinieka parakstītu Sēlija ģerboņa attēlu. Valsts prezidenta ģerboņu zālē tiks izvietots piektais kultūrvēsturiskās zemes ģerbonis pēc apstiprināšanas Saeimā un Valsts prezidenta akcepta.

Ir patiess gandarījums, ka “Lauku partnerības Sēlija” iesniegtais priekšlikums par ģerboņa aprakstu ir precīzi izmantots latviešu vēsturiskās zemes Sēlija ģerboņa aprakstā, kam ir visbūtiskākā nozīme ģerboņa vizuālā tēla izveidošanā.

Irēna Sproģe, biedrības “Lauku partnerība Sēlija" padomes locekle